Kādas krāsas mānekli tava zivs patiešām redz?

Sarkanā gaisma samazinās līdz 1% no sava spēka pie virsmas kaut kur starp 1.2 m un 11 m — viss atkarīgs no ūdens: 11 m dzidrākajā okeānā, 1.2 m palu ūdenī. Bet absolūtais attālums ir mazāk noderīgā atbildes puse. Svarīgāk ir tas, kura krāsa saglabājas vislabāk, un te viss apgriežas otrādi: dzidrā okeānā vistālāk tiek ap 470 nm — zilganzaļš —, bet tanīnu iekrāsotā ezerā ap 680 nm — dziļi sarkans, jo izšķīdusī organiskā viela visstiprāk uzsūc īsos viļņus. Tanīnu ūdenī uzvar sarkanā, un tas ir pretēji ierastajam padomam.

Tā izšķir, vai zivs mānekli vispār pamana, un tas ir šaurāks apgalvojums, nekā sola lielākā daļa padomu. Šī vietne aprēķina kontrastu starp mānekli un ūdeni aiz tā, kā arī attālumu, kurā šis kontrasts pārsniedz sugas uztveres slieksni. Tā nevar pateikt, vai zivs uzbruks: tā ir uzvedība, un neviens optikas modelis to neparedz.

Atkarīgs no tā, no kurienes zivs skatās — tāpēc populārie padomi runā pretrunā paši sev. Skatoties no sāniem vai no augšas, uzvar spilgtums: izceļas chartreuse vai balta. Skatoties augšup pret virsmu, nekas nevar būt gaišāks par debesīm, tāpēc kontrastu rada vienīgi tumšs siluets — lūk, kāpēc duļķainā ūdenī „vienmēr strādā“ arī melnā un zilā. Abas nometnes ir taisnībā, tikai runā par dažādām ģeometrijām.

Lielākā daļa redz divas krāsas tur, kur tu redzi trīs. No šeit esošajām 54 sugām 19 ir ar tieši izmērītu vālīšu spektru; forelēm, lašiem un karpām ir četru tipu vālītes, no kurām viena jūt ultravioleto, bet haizivīm ir viena, un tās neredz krāsas. Katra no tām vienu un to pašu mānekļu kasti sakārto citādi.

Ap 470 nm dzidrā okeāna ūdenī un ap 680 nm tanīnu iekrāsotā ezerā — vienā zilganzaļa, otrā dziļi sarkana, aprēķināta no paša ūdens absorbcijas, nevis nolasīta no tabulas. Vienas atbildes nav, un tabula, kas to sniedz, apraksta ūdeni, kuru nav nosaukusi.